...

Reiz kāds no bērniņiem, kuram teju, teju bija jādzimst, jautāja Dievam: "Dzirdēju, ka tu grasies sūtīt mani uz zemi - kā gan lai es tur dzīvoju, tik mazs un nevarīgs?"
Dievs atbildēja: "Esmu tev izmeklējis eņģeli, kurš tevi sagaidīs un aprūpēs."
"Bet te debesīs esmu tik priecīgs, varu smieties un dziedāt," nopūtās bērns.
"Tavs eņģelis tev dziedās un ar tevi smiesies ik dienu. Tu jutīsi viņa mīlestību un būsi tik pat laimīgs kā te" - mazuli mierināja Dievs.
"Un kā gan es sapratīšu, ko ļaudis uz zemes runā?" - nerimās bērns.
"Tavs eņģelis teiks tev visskaistākos un vismīļākos vārdus. Ar lielu pacietību un mieru viņš iemācīs runāt arī tevi."
Mazais tomēr nerimās: "Esmu dzirdējis, ka uz zemes dzīvo arī slikti cilvēki - kas mani pasargās?"
Dievs atbildēja: "Tavs eņģelis tevi sargās, kaut arī paša dzīvība būtu apdraudēta".
"Bet es būšu bēdīgs, jo vairs nesatikšu tevi!"
"Tavs eņģelis tev stāstīs par mani un pasauli, un parādīs tev ceļu pie manis. Tā es vienmēr būšu tavā tuvumā."
Šajā brīdī debesīs valdīja klusums, iztālēm jau bija dzirdamas balsis no zemes. Mazais vēl satraukti iejautājās: "Dieviņ, pirms es dodos prom, sak, kā sauks manu eņģeli?"
Dievs pasmaidīja un klusi noteica: "Vārds nav svarīgs. Tu viņu sauksi par mammīti."

otrdiena, 2010. gada 7. septembris

un vēl...


Rudenīga cepurīte arī dēliņam :)

piektdiena, 2010. gada 27. augusts

Rudens nāk...


...un jāsāk domāt par siltākām drēbēm. Pirmā pie siltas cepurītes tika mana meitiņa peciņa :)

sestdiena, 2010. gada 19. jūnijs

Dāvana bērnudārzam


Ieraugot motīvu, uzreiz radās asociācijas ar b/d vadītāju kā kolosālu cilvēku un vienlaikus - superīgu vadītāju. Šis darbiņš tapis kā atvadu dāvana manu bērnu dārziņam.

otrdiena, 2010. gada 15. jūnijs

Dejotāji


Tik tālu ir pavirzījies mans pirmais lielais darbiņš.

Mans pirmais bēbīšu RR







Biju ļoti priecīga, ka drīz pēc 4 kopdarbu nodošanas tika pieteikts jauns RR, un man bija iespēja piedalīties tik sirsnīgā un mīļumpilnā projektā. Man tika 2 mazi motīviņi, kuri RR šuvējas noformēti un iegūluši kolosālos, ikdienā lietojamos priekšmetos :)

Mani zeķukaķi


Nu nevarēju tak skatīties vien, vajadzēja pamēģināt. Un tad nu tapa šie. Bērniem dikti patīk :)

trešdiena, 2010. gada 7. aprīlis

Manas Lieldienas


Tādas nu šogad izskatījās manas oliņdienas.
Sākās ar to, ka mazgājot sarāvās bērna cimdiņi, un es jokojoties uztaisīju ausis. Bērni uzreiz sajūsma iesaucās, ka izskatoties pēc zaķiem, un es pie sevis padomāju - bet kādēļ gan ne cimdiņzaķi?

Olas krāsojām sīpolu mizās, kam piebērta hibisku ziedu tēja un karijs. Dažas oliņas pēcāk tika apgleznotas ar pirkstiņkrāsām

Uzmini nu!


Šis motīviņš uzreiz mani uzrunāja. Izdomāju, ka meitiņai patiks. Un nekļūdījos. Kādreiz varbūt nomainīšu rāmi. Šis īsti necentrējas ...

Kāpēc tāds nosaukums? - Tāpēc, ka man pagāja laiciņš, pirms sapratu, kas tas ir par "kukaini". Izrādās, tauriņa kāpurs :)

otrdiena, 2010. gada 6. aprīlis

Mana mīļākā multene


Jau no pirmās reizes, kad redzēju "Mošķīšus", burtiski iemīlējos tanī multenē. Bērns arī skatījās vairākas reizes dienā. Viņam toreiz bija kādi 4 gadiņi. Tagad, kad ieradzīju šo komplektiņu, uzreiz zināju, ka man to vajag. BET, šī bija pirmā reize, kad vīlos komplektos. Tani bija tikai puse vajadzīgo diegu. Labi, ka visvairāk izmantotais diegs man bija pašai, citādi mošķi būtu palikuši bez durvīm. Toties Sallijus es varu sašūt vēl kādus 3 noteikti :D Par spīti sarežģījumiem, ar rezultātu esmu apmierināta :)

trešdiena, 2010. gada 31. marts


Nāc nākdama Liela diena
Sen mēs tevi gaidījām...


pirmdiena, 2010. gada 15. marts

Process - atskaite



Man gan labāk patiktu ielikt proces bildi fotki.lv, lai var redzēt iepriekšējās bildes vienkopus, bet tā kā minētais portāls ar mani nedraudzējas, tomēr parādīt procesu gribas, tad lieku vien tepat :)

otrdiena, 2010. gada 23. februāris

Pirmais nopietnais process

Pēc pusgadu ilgas (vai varbūt īsas) krustiņošanas uzdrošinājos ķerties klāt kam nopietnākam.

Motīvu biju nolūkojusi vismaz 3 mēnešus atpakaļ, ilgi turēju sevi grožos, bet galu galā apnika šūt tikai bērniem un uzdāvināju sev dzimšanas dienā kāroto komplektiņu.

Mana mazā meitiņa uzreiz pateica, ka tanī bildē esam mēs ar draugu. Interesanti, ka tās bija arī manas pirmās asociācijas ar šo motīvu. Tik ļoti personisks man tas liekas.

trešdiena, 2010. gada 6. janvāris

Katram kaķumīlim pa kaķītim :)


...un tapa briļļu maciņš, kurš īpašniekam vienmēr atgādinās kādu ļoti īpašu kaķi...

otrdiena, 2010. gada 5. janvāris

Un atkal krūzītes



Teikšu kā ir - nepatīk man šūt uz vinila, bet patīk rezultāts. Tā nu tapa zobubirstēm krūzītes abām manām meitenēm. Process tika vērots un steidzināts no nākamo lietotāju puses, tā kā nekāda garumā vilkšana nebija pieļaujama :)

Dāvaniņu būšanas


Vislielākais prieks ir tad, ja prieks ir saņēmējam. Un par šo saņēmēja bija ļoti ļoti priecīga. Vēl vairāk - viņai Ziemassvētkos tika lelle (gan ne no manis), kura pēc skata ir stipri vien līdzīga izšūtajai :)