...

Reiz kāds no bērniņiem, kuram teju, teju bija jādzimst, jautāja Dievam: "Dzirdēju, ka tu grasies sūtīt mani uz zemi - kā gan lai es tur dzīvoju, tik mazs un nevarīgs?"
Dievs atbildēja: "Esmu tev izmeklējis eņģeli, kurš tevi sagaidīs un aprūpēs."
"Bet te debesīs esmu tik priecīgs, varu smieties un dziedāt," nopūtās bērns.
"Tavs eņģelis tev dziedās un ar tevi smiesies ik dienu. Tu jutīsi viņa mīlestību un būsi tik pat laimīgs kā te" - mazuli mierināja Dievs.
"Un kā gan es sapratīšu, ko ļaudis uz zemes runā?" - nerimās bērns.
"Tavs eņģelis teiks tev visskaistākos un vismīļākos vārdus. Ar lielu pacietību un mieru viņš iemācīs runāt arī tevi."
Mazais tomēr nerimās: "Esmu dzirdējis, ka uz zemes dzīvo arī slikti cilvēki - kas mani pasargās?"
Dievs atbildēja: "Tavs eņģelis tevi sargās, kaut arī paša dzīvība būtu apdraudēta".
"Bet es būšu bēdīgs, jo vairs nesatikšu tevi!"
"Tavs eņģelis tev stāstīs par mani un pasauli, un parādīs tev ceļu pie manis. Tā es vienmēr būšu tavā tuvumā."
Šajā brīdī debesīs valdīja klusums, iztālēm jau bija dzirdamas balsis no zemes. Mazais vēl satraukti iejautājās: "Dieviņ, pirms es dodos prom, sak, kā sauks manu eņģeli?"
Dievs pasmaidīja un klusi noteica: "Vārds nav svarīgs. Tu viņu sauksi par mammīti."

pirmdiena, 2009. gada 7. decembris


Mežs un lauks dus miegā,
nakts un klusums balts
Tikai kaut kur sniegā egle šalc
Tikai kaut kur tālē spoža zvaigzne spīd...

svētdiena, 2009. gada 22. novembris

Vēl viena krūzīte


Neko daudz jau te neuzrakstīšu. Vien to, ka saņēmējs ir automīļotājs :))

piektdiena, 2009. gada 13. novembris

Dāvana Razbainiekam


Krustiņlapas rosība ap Zigzaga pīlēniem ķēra arī mani, un es izdomāju, ka pīlēniem vajag ganiņu :) Tā nu tapa priekšautiņš. Un man ir prieks, ka ir izdevies iepriecināt saņēmēju :)

otrdiena, 2009. gada 29. septembris

Mana Puķuzirnīša auklītei


Meitiņai ir ļoti īpaša un mīļa auklīte. Un jau labu laiku man gribējās uzdāvināt viņai kaut ko īpašu un mīļu. Tad nu šajā dzimšanas dienā es šo savu vēlmi īstenoju. Auklīte, kura pati arī ir rokdarbniece, bija pārsteigta un priecīga. Dāvana izdevās!

svētdiena, 2009. gada 20. septembris

Laba vēlējumi noder vienmēr :)



Dēliņam skolā nepieciešama sava krūzīte. Tad nu viņam to uztapināju:)

Par šo darbiņu izpelnījos negaidīti daudz komplimentus.






Sit zīlīte gar loga rūti...



...ir rudens, vēsi kļūst rīti, un pamazām tuvojas tas laiks, kad zīlītes atkal lēkās gar logiem, meklēdamas siltas sirdis un maizes drupatiņas...


pirmdiena, 2009. gada 24. augusts

Metriņš apģērbts

Atkal jāsaka - pirmie kucēni jāslīcina. Mēģināju pati ierāmēt darbiņu. Tagad zinu, ka tos darbiņus, kas domāti dāvināšanai un nopietniem saņēmējiem, noteikti vedīšu uz rāmētavu. Ar šo varēju varēju atļauties eksperimentēt, jo mazajam jau tik un tā prieks :) Kas man palika skaidrs - ka būs problēma bildīti piekārt pie sienas konkrētajā rāmītī - ķekši par maziem. nāksies stutēt uz rakstāmgalda...

otrdiena, 2009. gada 18. augusts

Prieks saņēmējiem un dāvinātājai


Sestdien devāmies izbraukumā, kur vajadzēja mazus apbalvojumus cītīgākajiem dalībniekiem un mani krikumi aizceļoja ātrāk nekā bija plānots. Bet plānots bija uz Ziemassvētkiem pie dāvaniņām pazīšanās zīmes piespraust.
Tomēr - liekas, ka krikši atrada vietu sirsniņās un arī smuki sapozēja fotogrāfam :)

piektdiena, 2009. gada 14. augusts

Plāni un procesi


Tie ir tādi noslēpumaini, saldi medus trauki, kuros ik pa brītiņam iebāzt pirkstu un palaizīties.
Man patīk - gan ziedi, gan automašīnas, gan lieli, gan mazi darbiņi.
Patīk ik pa brīdim pārcilāt galvā plānus, izlemt, ka jāiekārto mape priekš plāniem... un atkal jau neko neizdarīt, atstāt kā ir... Lai vienmēr būtu sapņi, ko piepildīt.

Vēstnesis



Mazpamazām gads iet uz otru pusi, tuvojas Ziemassvētki. Un tādā sakarībā ir uztapis šis mazais eņģelītis.
Es vēl nezinu, vai tas karāsies eglītē, vai gulēs zem eglītes, lai pēcāk sasildītu kādu īpašu sirsniņu. Laiks rādīs.
Šujot gan bija sajūta, ka tas ir Mans eņģelītis :)

Manai meitiņai



Pats pirmais krustiņdarbs tapa manai meitiņai Amandai Keitai.

Sākotnēji lāčukam bija paredzēts karāties pie sienas un sargāt meituka miedziņu. Bet tad meita paziņoja, ka ņems lāčuku blakus mīļot. Nu kā tad bildi samīļos?

Tad nu apvienoju visu pacietību, zināšanas, bizošanu pa veikaliem sīkumu meklējumos un tapināju vien augšā spilventiņu.

Veltījums


Iemēģinu roku rakstīšanā un savu domu vizuālajā noformēšanā. Tad jau redzēs, kas no tā visa sanāks :)

Pašlaik sēžu un domāju - ko īsti vēlos pateikt ar šo savu ziņu. Laikam jau to, ka jūtos milzīga ieguvēja, ka esmu satusējusi (pagaidām gan tikai virtuāli) ar foršām meitenēm. Ka rodu jaunas idejas, iedvesmu un dzīvesprieku katru dienu.

Miiilzīgs paldies par to Evuliitei, jo bez viņas pļāpām un iedrošinājuma man krustiņi pat sapņos nerādītos!

Paldies par atsaucību Jums visām! Pašas jau zināt :)