pirmdiena, 2009. gada 7. decembris
svētdiena, 2009. gada 22. novembris
piektdiena, 2009. gada 13. novembris
Dāvana Razbainiekam
otrdiena, 2009. gada 29. septembris
Mana Puķuzirnīša auklītei
svētdiena, 2009. gada 20. septembris
Laba vēlējumi noder vienmēr :)
pirmdiena, 2009. gada 24. augusts
Metriņš apģērbts
Atkal jāsaka - pirmie kucēni jāslīcina. Mēģināju pati ierāmēt darbiņu. Tagad zinu, ka tos darbiņus, kas domāti dāvināšanai un nopietniem saņēmējiem, noteikti vedīšu uz rāmētavu. Ar šo varēju varēju atļauties eksperimentēt, jo mazajam jau tik un tā prieks :) Kas man palika skaidrs - ka būs problēma bildīti piekārt pie sienas konkrētajā rāmītī - ķekši par maziem. nāksies stutēt uz rakstāmgalda...
otrdiena, 2009. gada 18. augusts
Prieks saņēmējiem un dāvinātājai
Sestdien devāmies izbraukumā, kur vajadzēja mazus apbalvojumus cītīgākajiem dalībniekiem un mani krikumi aizceļoja ātrāk nekā bija plānots. Bet plānots bija uz Ziemassvētkiem pie dāvaniņām pazīšanās zīmes piespraust.
Tomēr - liekas, ka krikši atrada vietu sirsniņās un arī smuki sapozēja fotogrāfam :)
piektdiena, 2009. gada 14. augusts
Plāni un procesi
Tie ir tādi noslēpumaini, saldi medus trauki, kuros ik pa brītiņam iebāzt pirkstu un palaizīties.
Man patīk - gan ziedi, gan automašīnas, gan lieli, gan mazi darbiņi.
Patīk ik pa brīdim pārcilāt galvā plānus, izlemt, ka jāiekārto mape priekš plāniem... un atkal jau neko neizdarīt, atstāt kā ir... Lai vienmēr būtu sapņi, ko piepildīt.
Man patīk - gan ziedi, gan automašīnas, gan lieli, gan mazi darbiņi.
Patīk ik pa brīdim pārcilāt galvā plānus, izlemt, ka jāiekārto mape priekš plāniem... un atkal jau neko neizdarīt, atstāt kā ir... Lai vienmēr būtu sapņi, ko piepildīt.
Vēstnesis
Manai meitiņai
Pats pirmais krustiņdarbs tapa manai meitiņai Amandai Keitai.
Sākotnēji lāčukam bija paredzēts karāties pie sienas un sargāt meituka miedziņu. Bet tad meita paziņoja, ka ņems lāčuku blakus mīļot. Nu kā tad bildi samīļos?
Tad nu apvienoju visu pacietību, zināšanas, bizošanu pa veikaliem sīkumu meklējumos un tapināju vien augšā spilventiņu.
Sākotnēji lāčukam bija paredzēts karāties pie sienas un sargāt meituka miedziņu. Bet tad meita paziņoja, ka ņems lāčuku blakus mīļot. Nu kā tad bildi samīļos?
Tad nu apvienoju visu pacietību, zināšanas, bizošanu pa veikaliem sīkumu meklējumos un tapināju vien augšā spilventiņu.
Veltījums
Iemēģinu roku rakstīšanā un savu domu vizuālajā noformēšanā. Tad jau redzēs, kas no tā visa sanāks :)
Pašlaik sēžu un domāju - ko īsti vēlos pateikt ar šo savu ziņu. Laikam jau to, ka jūtos milzīga ieguvēja, ka esmu satusējusi (pagaidām gan tikai virtuāli) ar foršām meitenēm. Ka rodu jaunas idejas, iedvesmu un dzīvesprieku katru dienu.
Miiilzīgs paldies par to Evuliitei, jo bez viņas pļāpām un iedrošinājuma man krustiņi pat sapņos nerādītos!
Paldies par atsaucību Jums visām! Pašas jau zināt :)
Abonēt:
Ziņas (Atom)