...

Reiz kāds no bērniņiem, kuram teju, teju bija jādzimst, jautāja Dievam: "Dzirdēju, ka tu grasies sūtīt mani uz zemi - kā gan lai es tur dzīvoju, tik mazs un nevarīgs?"
Dievs atbildēja: "Esmu tev izmeklējis eņģeli, kurš tevi sagaidīs un aprūpēs."
"Bet te debesīs esmu tik priecīgs, varu smieties un dziedāt," nopūtās bērns.
"Tavs eņģelis tev dziedās un ar tevi smiesies ik dienu. Tu jutīsi viņa mīlestību un būsi tik pat laimīgs kā te" - mazuli mierināja Dievs.
"Un kā gan es sapratīšu, ko ļaudis uz zemes runā?" - nerimās bērns.
"Tavs eņģelis teiks tev visskaistākos un vismīļākos vārdus. Ar lielu pacietību un mieru viņš iemācīs runāt arī tevi."
Mazais tomēr nerimās: "Esmu dzirdējis, ka uz zemes dzīvo arī slikti cilvēki - kas mani pasargās?"
Dievs atbildēja: "Tavs eņģelis tevi sargās, kaut arī paša dzīvība būtu apdraudēta".
"Bet es būšu bēdīgs, jo vairs nesatikšu tevi!"
"Tavs eņģelis tev stāstīs par mani un pasauli, un parādīs tev ceļu pie manis. Tā es vienmēr būšu tavā tuvumā."
Šajā brīdī debesīs valdīja klusums, iztālēm jau bija dzirdamas balsis no zemes. Mazais vēl satraukti iejautājās: "Dieviņ, pirms es dodos prom, sak, kā sauks manu eņģeli?"
Dievs pasmaidīja un klusi noteica: "Vārds nav svarīgs. Tu viņu sauksi par mammīti."

trešdiena, 2010. gada 7. aprīlis

Manas Lieldienas


Tādas nu šogad izskatījās manas oliņdienas.
Sākās ar to, ka mazgājot sarāvās bērna cimdiņi, un es jokojoties uztaisīju ausis. Bērni uzreiz sajūsma iesaucās, ka izskatoties pēc zaķiem, un es pie sevis padomāju - bet kādēļ gan ne cimdiņzaķi?

Olas krāsojām sīpolu mizās, kam piebērta hibisku ziedu tēja un karijs. Dažas oliņas pēcāk tika apgleznotas ar pirkstiņkrāsām
Autors: plkst. Nav komentāru:

Uzmini nu!


Šis motīviņš uzreiz mani uzrunāja. Izdomāju, ka meitiņai patiks. Un nekļūdījos. Kādreiz varbūt nomainīšu rāmi. Šis īsti necentrējas ...

Kāpēc tāds nosaukums? - Tāpēc, ka man pagāja laiciņš, pirms sapratu, kas tas ir par "kukaini". Izrādās, tauriņa kāpurs :)
Autors: plkst. Nav komentāru:

otrdiena, 2010. gada 6. aprīlis

Mana mīļākā multene


Jau no pirmās reizes, kad redzēju "Mošķīšus", burtiski iemīlējos tanī multenē. Bērns arī skatījās vairākas reizes dienā. Viņam toreiz bija kādi 4 gadiņi. Tagad, kad ieradzīju šo komplektiņu, uzreiz zināju, ka man to vajag. BET, šī bija pirmā reize, kad vīlos komplektos. Tani bija tikai puse vajadzīgo diegu. Labi, ka visvairāk izmantotais diegs man bija pašai, citādi mošķi būtu palikuši bez durvīm. Toties Sallijus es varu sašūt vēl kādus 3 noteikti :D Par spīti sarežģījumiem, ar rezultātu esmu apmierināta :)
Autors: plkst. Nav komentāru:
Abonēt: Ziņas (Atom)