...

Reiz kāds no bērniņiem, kuram teju, teju bija jādzimst, jautāja Dievam: "Dzirdēju, ka tu grasies sūtīt mani uz zemi - kā gan lai es tur dzīvoju, tik mazs un nevarīgs?"
Dievs atbildēja: "Esmu tev izmeklējis eņģeli, kurš tevi sagaidīs un aprūpēs."
"Bet te debesīs esmu tik priecīgs, varu smieties un dziedāt," nopūtās bērns.
"Tavs eņģelis tev dziedās un ar tevi smiesies ik dienu. Tu jutīsi viņa mīlestību un būsi tik pat laimīgs kā te" - mazuli mierināja Dievs.
"Un kā gan es sapratīšu, ko ļaudis uz zemes runā?" - nerimās bērns.
"Tavs eņģelis teiks tev visskaistākos un vismīļākos vārdus. Ar lielu pacietību un mieru viņš iemācīs runāt arī tevi."
Mazais tomēr nerimās: "Esmu dzirdējis, ka uz zemes dzīvo arī slikti cilvēki - kas mani pasargās?"
Dievs atbildēja: "Tavs eņģelis tevi sargās, kaut arī paša dzīvība būtu apdraudēta".
"Bet es būšu bēdīgs, jo vairs nesatikšu tevi!"
"Tavs eņģelis tev stāstīs par mani un pasauli, un parādīs tev ceļu pie manis. Tā es vienmēr būšu tavā tuvumā."
Šajā brīdī debesīs valdīja klusums, iztālēm jau bija dzirdamas balsis no zemes. Mazais vēl satraukti iejautājās: "Dieviņ, pirms es dodos prom, sak, kā sauks manu eņģeli?"
Dievs pasmaidīja un klusi noteica: "Vārds nav svarīgs. Tu viņu sauksi par mammīti."

trešdiena, 2011. gada 19. janvāris

Dāvana mammucim


Šo dizainu ieraudzīju jau tad, kad pirmo reizi "ielīdu" krustiņšuvēju i-neta veikalā. Ieraudzīju un iemļējos. Un uzreiz zināju, ka tas nekarāsies pie sienas manās mājās, bet gan mammas mājās vai kabinetā. Ilgi cīnījos sev pretī, beigās tomēr pasūtīju komplektiņu. Skapī tas nogulēja pailgi, jo līdz mammas apaļajai dzimšanas dienai vēl bija gads laika. Kad beidzot pieķēros un sāku šūt, sākumā likās, ka nebūs tāds, kā gaidīts, bet jo tālāk šuvu, jo vairāk iemīlējos šajos ziedos. Galu galā - darbiņu pabeidzu laikā. Arī ierāmēšana izdevās pat labāk, nekā biju plānojusi. Tagad gaidu, kad ieraudzīšu darbiņu pie sienas :)
Autors: plkst.

Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru

Abonēt: Ziņas komentāri (Atom)