Šim sapņu kuģim, kuru uzdāvināju dēļiņam uz sākumskolas beigšanu un savs stāsts. Sākotnēji man viņš ļoti iepatikās un parādīju to puikam i-netā. Viņam arī patika un sarunājām, ka pasūtīsim. Gadu komplekts nostāvēja skapī un un rāmīša nokļuva tikai tad, kad domāju, ko ielikt dzemdību somā. Tā arī iesāku to šūt - Kuldīgas slimnīcā savu jaunāko auklējot. Jāsaka, daudz pašūt nevarēju, jo pēc anestēzijas ļoti sāpēja galva. Tā nu pa bišķim knibināju, knibināju, bet vairs īpaši nepatika, likās bāls. Kāpēc? - Jo pirmo reizi sāku no viena stūra un šuvu secīgi, nevis pa krāsām kā pagadās. Kad biju apmēram pusē, bija pagājuši jau 2 mēneši. Tad beidzot iešuvās oranžbrūnie akcenti, piedeva dzīvīgumu un darbiņš man sāka patikt. Šuvu katrā brīvā brīdī un otru pusi sašuvu 2 nedēļās. Pie beigām nolēmu, ka vedīšu darbiņu rāmēt uz Rīgu. Kaut vai tam būtu pusgads atvilknē jānoguļ. Bet veiksmīgi sagadījās, ka bija uz Rīgu tomēr jābrauc un radās izdevība kuģi "apģērbt". Veiksme man uzsmaidīja arī ar izņemšanu no darbnīcas. Paldies Ilonai, kura bija tik atsaucīga, ka ne tikai izņēma darbiņu, bet arī saorganizēja tā nokļūšanu līdz Saldum!
Tagad kuģis gaida brīvdienas, kad nonāks savā vietā pie sienas, lai nestu veiksmi un labu ceļavēju manam dēliņam tupmākajās skolas gaitās :)
Jauks stāsts un mīļa dāvana. :)
AtbildētDzēstNu re, Tu jau savu burinieku pabeigusi, bet es savu vēl knibinu! nu man būs iedvesma saraut! :))
skaista un ļoti mīļa dāvana
AtbildētDzēstļoti skaists burinieks!
AtbildētDzēstcik skaists izšuvums :)
AtbildētDzēst