...

Reiz kāds no bērniņiem, kuram teju, teju bija jādzimst, jautāja Dievam: "Dzirdēju, ka tu grasies sūtīt mani uz zemi - kā gan lai es tur dzīvoju, tik mazs un nevarīgs?"
Dievs atbildēja: "Esmu tev izmeklējis eņģeli, kurš tevi sagaidīs un aprūpēs."
"Bet te debesīs esmu tik priecīgs, varu smieties un dziedāt," nopūtās bērns.
"Tavs eņģelis tev dziedās un ar tevi smiesies ik dienu. Tu jutīsi viņa mīlestību un būsi tik pat laimīgs kā te" - mazuli mierināja Dievs.
"Un kā gan es sapratīšu, ko ļaudis uz zemes runā?" - nerimās bērns.
"Tavs eņģelis teiks tev visskaistākos un vismīļākos vārdus. Ar lielu pacietību un mieru viņš iemācīs runāt arī tevi."
Mazais tomēr nerimās: "Esmu dzirdējis, ka uz zemes dzīvo arī slikti cilvēki - kas mani pasargās?"
Dievs atbildēja: "Tavs eņģelis tevi sargās, kaut arī paša dzīvība būtu apdraudēta".
"Bet es būšu bēdīgs, jo vairs nesatikšu tevi!"
"Tavs eņģelis tev stāstīs par mani un pasauli, un parādīs tev ceļu pie manis. Tā es vienmēr būšu tavā tuvumā."
Šajā brīdī debesīs valdīja klusums, iztālēm jau bija dzirdamas balsis no zemes. Mazais vēl satraukti iejautājās: "Dieviņ, pirms es dodos prom, sak, kā sauks manu eņģeli?"
Dievs pasmaidīja un klusi noteica: "Vārds nav svarīgs. Tu viņu sauksi par mammīti."

pirmdiena, 2011. gada 14. februāris

Pasaka uz cimdiņa

Sākās viss ar to, ka meitiņai jāpiedalās konkursā un jāskaita dzejolītis. Nosacījums - tam, ko runā, jābūt parādītam uz viena cimdiņa, lai var ar roku darboties līdzi un izspēlēt dzejolīti. Audzinātāja izvēlējās dzejoli un tad sākās mans darbs. Atradu mājās atbilstošu cimdiņu, izrakņāju savu rokdarbu materiālu kasti, un Zaķīšu tētis pa pakrēslu, kurina pļaviņā pirtiņu; mēnestiņš čigāniņš caur eglēm sāk vērties, zaķīšu māte savus bērnus ved pērties :)

Tāda, lūk, mums Zaķīšu pirtiņa!

Nav komentāru:

Komentāra publicēšana