Beidzot esmu noformējusi visu rudeni un ziemu šūtos pūkzvērus un pašai par to ir neizsakāms prieks :)
Pūka kalendāru nopirku jau tad, kad mazulis nebija pat plānos, jo man tas vienkārši ļoti patika. Nebija ne jausmas, ko ar to iesākšu. Vienu brīdi gudroju pat plānotāju pie sienas, tad par sīkumu kabatiņām priekš bērniem, un tad tas notika...pieteicās mūsu mazais brīnums. Un man kļuva skaidrs, ka pūkzvēri taps mazulītim par prieku. Izšūšana pati par sevi gāja raiti, jo mani gaidīšanas laikā ļoti saistīja Vinnijs Pūks. Tieši tāpat kā tad, kad gaidīju vecāko dēlu. Visur redzēju tikai to, kam uzzīmēts Pūks :D Mazajam bija jādzimst februāra beigās - marta sākumā, bet jau šujot otro (februāra) motīvu, kur Kenga tur rokās savu Rū, zināju, ka arī es savu Rū turēšu rokās un mīļošu februārī. Un ta arī notika. Janvāra beigās biju tikusi galā ar izšūšanu un 19. februārī mūsu mīlulis bija klāt, un lai arī noformējamais audums arī bija nopirkts un es jau zināju, ka būs mums gultiņai apmalīte, Pūki iegūlās atvilknē, gaidīdami ģērbšanu.
Tad sāku gudrot, ko un kā un izrādījās, ka nezinu, kur dabūt porolonu.
Šajā vietā saku lielu PALDIES Margaritai :):*
Pēc tam nevarēju dabūt lentītes tādas, kā biju iedomājusies. Un kad nu galu galā viss bija sagādāts, sākās lielākais izaicinājums - salikt to visu kopā. Izdomāju, ka mana apmalīte nebūs viengabala. Lai vieglāk sašūt un lai var pamainīt sānus vietām un līdz ar to bērnam būs iespēja skatīties uz tām bildītēm, kas tagad paliek kājgalī. Iesāku aŗ mazāko - ar galvgali un sākumā gultiņa izskatījās šāda: Tad ķēros klāt grūtajām sānu malām un skat, kas man sanāca: Un lai arī vīles nav perfektas un ir lietas, ko nākamreiz darītu savādāk, esmu lepna, ka esmu to paveikusi pati ar savām divām kreisajām, esmu pārvarējusi bailes no šujmašīnas un sākusi to pieradināt un plāni man tādi kā Napoleonam :)
Te vēl pāris bildes (te nu man jāatveinojas par foto kvalitāti), lai labāk var redzēt :)