...

Reiz kāds no bērniņiem, kuram teju, teju bija jādzimst, jautāja Dievam: "Dzirdēju, ka tu grasies sūtīt mani uz zemi - kā gan lai es tur dzīvoju, tik mazs un nevarīgs?"
Dievs atbildēja: "Esmu tev izmeklējis eņģeli, kurš tevi sagaidīs un aprūpēs."
"Bet te debesīs esmu tik priecīgs, varu smieties un dziedāt," nopūtās bērns.
"Tavs eņģelis tev dziedās un ar tevi smiesies ik dienu. Tu jutīsi viņa mīlestību un būsi tik pat laimīgs kā te" - mazuli mierināja Dievs.
"Un kā gan es sapratīšu, ko ļaudis uz zemes runā?" - nerimās bērns.
"Tavs eņģelis teiks tev visskaistākos un vismīļākos vārdus. Ar lielu pacietību un mieru viņš iemācīs runāt arī tevi."
Mazais tomēr nerimās: "Esmu dzirdējis, ka uz zemes dzīvo arī slikti cilvēki - kas mani pasargās?"
Dievs atbildēja: "Tavs eņģelis tevi sargās, kaut arī paša dzīvība būtu apdraudēta".
"Bet es būšu bēdīgs, jo vairs nesatikšu tevi!"
"Tavs eņģelis tev stāstīs par mani un pasauli, un parādīs tev ceļu pie manis. Tā es vienmēr būšu tavā tuvumā."
Šajā brīdī debesīs valdīja klusums, iztālēm jau bija dzirdamas balsis no zemes. Mazais vēl satraukti iejautājās: "Dieviņ, pirms es dodos prom, sak, kā sauks manu eņģeli?"
Dievs pasmaidīja un klusi noteica: "Vārds nav svarīgs. Tu viņu sauksi par mammīti."

svētdiena, 2011. gada 26. jūnijs

Saldam miedziņam






Beidzot esmu noformējusi visu rudeni un ziemu šūtos pūkzvērus un pašai par to ir neizsakāms prieks :)

Pūka kalendāru nopirku jau tad, kad mazulis nebija pat plānos, jo man tas vienkārši ļoti patika. Nebija ne jausmas, ko ar to iesākšu. Vienu brīdi gudroju pat plānotāju pie sienas, tad par sīkumu kabatiņām priekš bērniem, un tad tas notika...pieteicās mūsu mazais brīnums. Un man kļuva skaidrs, ka pūkzvēri taps mazulītim par prieku. Izšūšana pati par sevi gāja raiti, jo mani gaidīšanas laikā ļoti saistīja Vinnijs Pūks. Tieši tāpat kā tad, kad gaidīju vecāko dēlu. Visur redzēju tikai to, kam uzzīmēts Pūks :D Mazajam bija jādzimst februāra beigās - marta sākumā, bet jau šujot otro (februāra) motīvu, kur Kenga tur rokās savu Rū, zināju, ka arī es savu Rū turēšu rokās un mīļošu februārī. Un ta arī notika. Janvāra beigās biju tikusi galā ar izšūšanu un 19. februārī mūsu mīlulis bija klāt, un lai arī noformējamais audums arī bija nopirkts un es jau zināju, ka būs mums gultiņai apmalīte, Pūki iegūlās atvilknē, gaidīdami ģērbšanu.

Tad sāku gudrot, ko un kā un izrādījās, ka nezinu, kur dabūt porolonu.

Šajā vietā saku lielu PALDIES Margaritai :):*

Pēc tam nevarēju dabūt lentītes tādas, kā biju iedomājusies. Un kad nu galu galā viss bija sagādāts, sākās lielākais izaicinājums - salikt to visu kopā. Izdomāju, ka mana apmalīte nebūs viengabala. Lai vieglāk sašūt un lai var pamainīt sānus vietām un līdz ar to bērnam būs iespēja skatīties uz tām bildītēm, kas tagad paliek kājgalī. Iesāku aŗ mazāko - ar galvgali un sākumā gultiņa izskatījās šāda: Tad ķēros klāt grūtajām sānu malām un skat, kas man sanāca: Un lai arī vīles nav perfektas un ir lietas, ko nākamreiz darītu savādāk, esmu lepna, ka esmu to paveikusi pati ar savām divām kreisajām, esmu pārvarējusi bailes no šujmašīnas un sākusi to pieradināt un plāni man tādi kā Napoleonam :)

Te vēl pāris bildes (te nu man jāatveinojas par foto kvalitāti), lai labāk var redzēt :)


trešdiena, 2011. gada 22. jūnijs

Jau atkal Pūks....



...laikam gan tikai 2. noformētais, kaut izšūti ir vairāki.



Sākās ar to, ka izdomāju meitas b/d sporta maisiņam uzšūt virsū kādu princesi vai feju kopā ar vārda pirmo burtiņu. Abas kopā meklējām motīvu un meitiņa, šo ieraudzījusi, neko citu vairs negribēja. Un ir jau OK, jo b/d grupiņa saucas Vinnijs Pūks :)



piektdiena, 2011. gada 10. jūnijs

Veiksmes burinieks




Šim sapņu kuģim, kuru uzdāvināju dēļiņam uz sākumskolas beigšanu un savs stāsts. Sākotnēji man viņš ļoti iepatikās un parādīju to puikam i-netā. Viņam arī patika un sarunājām, ka pasūtīsim. Gadu komplekts nostāvēja skapī un un rāmīša nokļuva tikai tad, kad domāju, ko ielikt dzemdību somā. Tā arī iesāku to šūt - Kuldīgas slimnīcā savu jaunāko auklējot. Jāsaka, daudz pašūt nevarēju, jo pēc anestēzijas ļoti sāpēja galva. Tā nu pa bišķim knibināju, knibināju, bet vairs īpaši nepatika, likās bāls. Kāpēc? - Jo pirmo reizi sāku no viena stūra un šuvu secīgi, nevis pa krāsām kā pagadās. Kad biju apmēram pusē, bija pagājuši jau 2 mēneši. Tad beidzot iešuvās oranžbrūnie akcenti, piedeva dzīvīgumu un darbiņš man sāka patikt. Šuvu katrā brīvā brīdī un otru pusi sašuvu 2 nedēļās. Pie beigām nolēmu, ka vedīšu darbiņu rāmēt uz Rīgu. Kaut vai tam būtu pusgads atvilknē jānoguļ. Bet veiksmīgi sagadījās, ka bija uz Rīgu tomēr jābrauc un radās izdevība kuģi "apģērbt". Veiksme man uzsmaidīja arī ar izņemšanu no darbnīcas. Paldies Ilonai, kura bija tik atsaucīga, ka ne tikai izņēma darbiņu, bet arī saorganizēja tā nokļūšanu līdz Saldum!

Tagad kuģis gaida brīvdienas, kad nonāks savā vietā pie sienas, lai nestu veiksmi un labu ceļavēju manam dēliņam tupmākajās skolas gaitās :)

pirmdiena, 2011. gada 14. februāris

Pasaka uz cimdiņa

Sākās viss ar to, ka meitiņai jāpiedalās konkursā un jāskaita dzejolītis. Nosacījums - tam, ko runā, jābūt parādītam uz viena cimdiņa, lai var ar roku darboties līdzi un izspēlēt dzejolīti. Audzinātāja izvēlējās dzejoli un tad sākās mans darbs. Atradu mājās atbilstošu cimdiņu, izrakņāju savu rokdarbu materiālu kasti, un Zaķīšu tētis pa pakrēslu, kurina pļaviņā pirtiņu; mēnestiņš čigāniņš caur eglēm sāk vērties, zaķīšu māte savus bērnus ved pērties :)

Tāda, lūk, mums Zaķīšu pirtiņa!

pirmdiena, 2011. gada 24. janvāris

..un citi zvēri :)






Pateicoties krustiņmeiteņu ieliktajiem linkiem, kurus biju saglabājusi Favorītos, vakar mani bērni tika pie dāvanām manā dzimsānas dienā :D




Meitiņa ieraudzīja pūcīti un nerimās, kamēr nebiju apsolījusi ko līdzīgu uzmeitarot, tad nu tapa šī jaunkundze, kurai tūliņ tika atrasta arī ligzdiņa.








Bet puika, kā jau tas bija gaidāms, ar tik vienkāršu risinājumu nebija mierā. Viņš ātri vien izdomāja, ka varētu tikt pie sikspārņa. Jāsaka, viņš man tāds, kam viss liekas vienkārši - kā, tu paņem nogriez tā un tad tā, un sašuj tur un sanāks! Tie ir viņa parastie teksti, kad viņš iedomājas, ka vajag kaut ko uzšūt. Tad nu vakar liku viņam zīmēt sikspārni, meklējos pa netu, kamēr Sikspārnītes blogā uzgāju ko tādu, kur var noskatīties ideju. Rezultātā tapa iespaidīgs zvērs. Man jau nu pašai ļooooooti patīk! :)






Ar pāris dienu starpību uztapa vēl viena pūcīte. Te nu tā ir - jūsu vērtējumam. Un galu galā arī visi zeķzvēri kopā :)






Vai tautiskie raksti sargā?


Iespaidojos no Trallallā un izšuvu vēstījumu dēliņam. Ar dziļu dziļu domu. Vai darbojas? - laiks rādīs. Šūts uz Jubilejas ar 1 diedziņu pār 1 diedziņu. Jāteic - gāja pietiekami ilgi, bet pašai patika gan process, gan rezultāts...

Vislielāko siltumu dod mīlestība...


...ar šādu devīzi tapa adītais kostīmiņš mūsu gaidāmajam mazulim:)

Kad pirku dziju, vēl nezināju, kas lācukam vēderā, tāpēc nopirku zaļu. Ar domu, ka meitenei kostīmiņu var uzfrišināt ar pietamborētām rozā cakām. Bet nenācās. manam futbolistam cakas nevajadzēs :))

Kad pieķēros adīšanai, lielais dēls (10g.) man deva padomu, kas palicis prātā līdz šim brīdim: "Mammu, tu sāc ar zeķītēm, lai vieglāk pierast, ka viss tik maziņš!" :)

Tā arī izdarīju, pie izmēriem pieradu, un nu jau kostīmiņš plauktā gaida savu valkātāju :)

trešdiena, 2011. gada 19. janvāris

Pusnakts dejotāji


Vēl viens īsts sirdsdarbs. Sarežģīts un smalks, reizēm apnīkošs, bet ar katru brīdi vairāk patīkošs.

Darbiņš, pateicoties kuram, esmu iemīlējusies DIMos.

Darbiņš, kurš pašās beigās pāris mēnešus nogulēja skapī, jo aptrūkās diedziņš. Labi, ka bija iespējams no ražotāja pasūtīt trūkstošo.

Darbiņš, kurš man šķiet izstaro nebeidzami daudz jūtu - maigumu, kaislību, mīlestību, romantiku, sapņus.....

Dāvana mammucim


Šo dizainu ieraudzīju jau tad, kad pirmo reizi "ielīdu" krustiņšuvēju i-neta veikalā. Ieraudzīju un iemļējos. Un uzreiz zināju, ka tas nekarāsies pie sienas manās mājās, bet gan mammas mājās vai kabinetā. Ilgi cīnījos sev pretī, beigās tomēr pasūtīju komplektiņu. Skapī tas nogulēja pailgi, jo līdz mammas apaļajai dzimšanas dienai vēl bija gads laika. Kad beidzot pieķēros un sāku šūt, sākumā likās, ka nebūs tāds, kā gaidīts, bet jo tālāk šuvu, jo vairāk iemīlējos šajos ziedos. Galu galā - darbiņu pabeidzu laikā. Arī ierāmēšana izdevās pat labāk, nekā biju plānojusi. Tagad gaidu, kad ieraudzīšu darbiņu pie sienas :)

Beidzot noformēts






Izšūts jau sen, bet tikai šoruden novests līdz galam tapa sporta maisiņš puikam...

















Pa bišķim uzšuvās grāmatzīmīte meitukam...


...un trīs mazi kaķubērni mūsu mīļajai aukītei...