Veiksmes burinieks

Šim sapņu kuģim, kuru uzdāvināju dēļiņam uz sākumskolas beigšanu un savs stāsts. Sākotnēji man viņš ļoti iepatikās un parādīju to puikam i-netā. Viņam arī patika un sarunājām, ka pasūtīsim. Gadu komplekts nostāvēja skapī un un rāmīša nokļuva tikai tad, kad domāju, ko ielikt dzemdību somā. Tā arī iesāku to šūt - Kuldīgas slimnīcā savu jaunāko auklējot. Jāsaka, daudz pašūt nevarēju, jo pēc anestēzijas ļoti sāpēja galva. Tā nu pa bišķim knibināju, knibināju, bet vairs īpaši nepatika, likās bāls. Kāpēc? - Jo pirmo reizi sāku no viena stūra un šuvu secīgi, nevis pa krāsām kā pagadās. Kad biju apmēram pusē, bija pagājuši jau 2 mēneši. Tad beidzot iešuvās oranžbrūnie akcenti, piedeva dzīvīgumu un darbiņš man sāka patikt. Šuvu katrā brīvā brīdī un otru pusi sašuvu 2 nedēļās. Pie beigām nolēmu, ka vedīšu darbiņu rāmēt uz Rīgu. Kaut vai tam būtu pusgads atvilknē jānoguļ. Bet veiksmīgi sagadījās, ka bija uz Rīgu tomēr jābrauc un radās izdevība kuģi "apģērbt". Veiksme man uzsmaidīja arī ar izņemšanu no darbnīcas. Paldies Ilonai, kura bija tik atsaucīga, ka ne tikai izņēma darbiņu, bet arī saorganizēja tā nokļūšanu līdz Saldum!

Tagad kuģis gaida brīvdienas, kad nonāks savā vietā pie sienas, lai nestu veiksmi un labu ceļavēju manam dēliņam tupmākajās skolas gaitās :)

Pasaka uz cimdiņa

Sākās viss ar to, ka meitiņai jāpiedalās konkursā un jāskaita dzejolītis. Nosacījums - tam, ko runā, jābūt parādītam uz viena cimdiņa, lai var ar roku darboties līdzi un izspēlēt dzejolīti. Audzinātāja izvēlējās dzejoli un tad sākās mans darbs. Atradu mājās atbilstošu cimdiņu, izrakņāju savu rokdarbu materiālu kasti, un Zaķīšu tētis pa pakrēslu, kurina pļaviņā pirtiņu; mēnestiņš čigāniņš caur eglēm sāk vērties, zaķīšu māte savus bērnus ved pērties :)

Tāda, lūk, mums Zaķīšu pirtiņa!

..un citi zvēri :)

Pateicoties krustiņmeiteņu ieliktajiem linkiem, kurus biju saglabājusi Favorītos, vakar mani bērni tika pie dāvanām manā dzimsānas dienā :D

Meitiņa ieraudzīja pūcīti un nerimās, kamēr nebiju apsolījusi ko līdzīgu uzmeitarot, tad nu tapa šī jaunkundze, kurai tūliņ tika atrasta arī ligzdiņa.

Bet puika, kā jau tas bija gaidāms, ar tik vienkāršu risinājumu nebija mierā. Viņš ātri vien izdomāja, ka varētu tikt pie sikspārņa. Jāsaka, viņš man tāds, kam viss liekas vienkārši - kā, tu paņem nogriez tā un tad tā, un sašuj tur un sanāks! Tie ir viņa parastie teksti, kad viņš iedomājas, ka vajag kaut ko uzšūt. Tad nu vakar liku viņam zīmēt sikspārni, meklējos pa netu, kamēr Sikspārnītes blogā uzgāju ko tādu, kur var noskatīties ideju. Rezultātā tapa iespaidīgs zvērs. Man jau nu pašai ļooooooti patīk! :)

Ar pāris dienu starpību uztapa vēl viena pūcīte. Te nu tā ir - jūsu vērtējumam. Un galu galā arī visi zeķzvēri kopā :)

Vai tautiskie raksti sargā?

Iespaidojos no Trallallā un izšuvu vēstījumu dēliņam. Ar dziļu dziļu domu. Vai darbojas? - laiks rādīs. Šūts uz Jubilejas ar 1 diedziņu pār 1 diedziņu. Jāteic - gāja pietiekami ilgi, bet pašai patika gan process, gan rezultāts...

Vislielāko siltumu dod mīlestība...

...ar šādu devīzi tapa adītais kostīmiņš mūsu gaidāmajam mazulim:)

Kad pirku dziju, vēl nezināju, kas lācukam vēderā, tāpēc nopirku zaļu. Ar domu, ka meitenei kostīmiņu var uzfrišināt ar pietamborētām rozā cakām. Bet nenācās. manam futbolistam cakas nevajadzēs :))

Kad pieķēros adīšanai, lielais dēls (10g.) man deva padomu, kas palicis prātā līdz šim brīdim: "Mammu, tu sāc ar zeķītēm, lai vieglāk pierast, ka viss tik maziņš!" :)

Tā arī izdarīju, pie izmēriem pieradu, un nu jau kostīmiņš plauktā gaida savu valkātāju :)

Pusnakts dejotāji

Vēl viens īsts sirdsdarbs. Sarežģīts un smalks, reizēm apnīkošs, bet ar katru brīdi vairāk patīkošs.

Darbiņš, pateicoties kuram, esmu iemīlējusies DIMos.

Darbiņš, kurš pašās beigās pāris mēnešus nogulēja skapī, jo aptrūkās diedziņš. Labi, ka bija iespējams no ražotāja pasūtīt trūkstošo.

Darbiņš, kurš man šķiet izstaro nebeidzami daudz jūtu - maigumu, kaislību, mīlestību, romantiku, sapņus.....

Dāvana mammucim

Šo dizainu ieraudzīju jau tad, kad pirmo reizi "ielīdu" krustiņšuvēju i-neta veikalā. Ieraudzīju un iemļējos. Un uzreiz zināju, ka tas nekarāsies pie sienas manās mājās, bet gan mammas mājās vai kabinetā. Ilgi cīnījos sev pretī, beigās tomēr pasūtīju komplektiņu. Skapī tas nogulēja pailgi, jo līdz mammas apaļajai dzimšanas dienai vēl bija gads laika. Kad beidzot pieķēros un sāku šūt, sākumā likās, ka nebūs tāds, kā gaidīts, bet jo tālāk šuvu, jo vairāk iemīlējos šajos ziedos. Galu galā - darbiņu pabeidzu laikā. Arī ierāmēšana izdevās pat labāk, nekā biju plānojusi. Tagad gaidu, kad ieraudzīšu darbiņu pie sienas :)

Beidzot noformēts

Izšūts jau sen, bet tikai šoruden novests līdz galam tapa sporta maisiņš puikam...

Pa bišķim uzšuvās grāmatzīmīte meitukam...

...un trīs mazi kaķubērni mūsu mīļajai aukītei...

un vēl...

Rudenīga cepurīte arī dēliņam :)

Rudens nāk...

...un jāsāk domāt par siltākām drēbēm. Pirmā pie siltas cepurītes tika mana meitiņa peciņa :)